Septembra beigās apnūjojot Lietuvas jūras piekrasti 100 km garumā, iepazināmies ar lietuviešu nūjošanas instruktoru Rimvidas, sarunās atradām daudz kopīgu interešu.
Te nu šīs pazīšanās pirmais rezultāts: 16 „Nūjo ar vēju” un 11 Telšiai nūjotāju grupas kopīgs pārgājiens Rimvida vadībā.
Neviens no mums līdz šim nebija skatījis Telšiai pilsētu, bijām patīkami pārsteigti. Mastis ezera piekraste sakopta, celiņi, zālieni, trenažieri, koka un akmens skulptūras, soliņi, tiltiņi un laipas, savukārt pretējā ezera krastā dabiska vide.
Tikšanās sākās ar joku stafeti zālienā ezera malā pie Telšiai muzeja. Tad uzkāpām nelielā uzkalniņā, lai vērotu ezeru un pilsētu, sagaidītu pēdējos divus lietuviešu nūjotājus. Laiks jauks, caur mākoņiem pat pavīd zila debess. Devāmies pāri tiltiņam pa taku apkārt ezeram. Bruģis beidzās, sākās pļava ar mitru taku, iešana ideāla, skats uz pilsētu pāri ezeram brīnišķīgs.
Pametām krastu un mēģinājām iekļūt brīvdabas muzejā, taču tas bija slēgts. Pirmajā reizē spēcīgās kājas tehniku nolēmām nelietot :). Virzījāmies iekšā kārtīgos piekrastes brikšņos, apkārt skaisti apsūnojuši koki, pa baļķi jāforsē divas nelielas attekas. Te pārbaudījām savu līdzsvaru un apavu protektora kvalitāti, es tiku pie slapjām kājām :) Sekoja pļava, uzarts lauks, tad jau pauze pie pirtiņas un dīķa. Iestiprinājāmies no blašķītes un termosiem, sarunājāmies.
Tālāk nūjojām pa takām un lauku ceļiem, apskatījām jaunās privātmājas pilsētas nomalē, atgriezāmies pakalnā sakārtotajā ezera krastā, no kurienes ļoti labi aplūkojama pilsēta un ezers.
Pusotru stundu pavadījām ekskursijā gida vadībā, uzzinājām daudzus interesantus faktus par Telšiai un Žemaitiju, apskatījām gaumīgi izstrādātos vizuālos objektus. Pilsētā atrodas mākslas akdēmijas filiāle, tās audzēkņu diplomdarbi atraduši vietu pilsētas centrā, katrs ar īpašu stāstu. Pilsētas simbols ir lācis, kas atainots pilsētas ģerbonī un atkārtojas pārdesmit pilsētvides objektos. Nobeigumā aplūkojam varenu katedrāli ar fantastiski skaistām metālplastikas tehnikā veidotām durvīm un kapenēm.
Pat Rimvydas, kas pats te dzīvo, uzzināja daudz ko jaunu par savu pilsētu.
Vēl mūsu ceļā ir Džiugas house (siera māja), amfiteātris ar skatu uz ezeru 900 vietām, lifts no tiltiņa uz ezeru, tad paveicam atlikušo gabalu līdz autostāvvietai.
Noslēgumā bija pirtiņa, zvaigžņu vērošana laukā siltā kubulā, jauka pasēdēšana un sadziedāšanās ar mājas saimniekiem pie milzīga galda, daudz pozitīvu emociju. Degustējām 12, 18, 24 un 36 mēnešu nogatavinātu Džiugas sieru, liekas, ka garšīgākais bija 24nieks.
Fotogalerija šeit (foto Imants, Inese).
Mēs bijām sajūsmā! Paldies Rimvidam un lietuviešu draugiem par lielisko pasākumu! Tagad mums jādomā, ko varēsim likt pretī pavasarī Lieldienu brīvdienās pie mums Liepājā un Grobiņā.
Paldies mūsējiem par aktīvu dalību, vareno dziedāšanu un speciāli Genādijam par ciešo kontaktu veidošanu ar lietuviešu dāmām:)!
