Pirmā diena Zakopanē rit uz beigām.
Rezultāts labs, uzkāpām līdz Giewont virsotnei (1894 m vjl.), veicot gandrīz pusmaratonu garu lokveida maršrutu ar augstumu starpību ap 1000 m.
Visi turējās braši, laiks arī noregulējās un nebija ne lietus, ne par aukstu, ne par siltu.
Jaukākais bija tas, ka ''iesildīšanās gājiens'' sākās tepat no mājām.
Devāmies uz Strążyska ielejas galu, sākumā kāpām pa to, tad akmens bluķiem klātā taka sāka kāpt straujāk pa jaukiem egļu mežiem, līdz koki beidzās un atklāja mums plašu skatu ar varenām ielejām un kalniem. Augšup un mazliet arī lejup pa taku pagājām garām Mazajam Giewontam, tad uzkāpām pie mūsu mērķa ar varenu metāla krustu.
Te gan ķēžu posmos nācās pagaidīt rindā, jo kāpēju svētdienā bija daudz. Arī virsotnē valdīja pārapdzīvotība, taču 5-10 minūtes veltījām apkārtnes panorāmas baudīšanai un skatam uz lejā esošo Zakopani.
Lejup kāpā pa zilo taku uz Kužnici, lai izveidotos lokveida maršruts. Nobeigums pa pilsētu ar ļaužu pilnām ielām, svētdienas izklaides rit pilnā sparā.
Pa ceļam sabildēju kaudzi bilžu.
Sveicieni Grobiņai un Liepājai!
Turpmāk vēl.
