Svētdienas rīts sola mums sauli un vēju.
Ar auto dodamies uz Latvijas robežu pie Nidas, kur es tieku izsēdināts, tad Benita ar Gaidu brauc uz Jūrmalciema molu, lai no turienes nūjotu man pretī Papes virzienā. Līdzi ņemu nelielu mugursomu ar dzeršanas sistēmu, nūjas un siltāku jaku visādam gadījumam. Pārsimts metru veicu pa meža ceļu un taku, lai sasniegtu Latvijas/Lietuvas robežu, tad dodos Liepājas virzienā.
Drīz sākas Nidas oļainā jūrmala, ap 4 km garumā pludmales josla klāta ar biezu oļu kārtu, kas krietni izslīd zem kājām un nedaudz traucē nūjām. Tālāk oļu kļūst mazāk, tos pamazām nomaina smiltis. Sāk spīdēt saule, vējš gan ir pamatīgs, labi, ka nūjoju AR vēju, nevis pret :)
Brienu pa mīkstu smilti, jo jūra ir nemierīga, tamdēļ nevaru izmantot pašu ūdens malu, kur pamats būtu stingrāks. Pēc 9 km nonāku pie Papes kanāla ietekas jūrā, te jāpamet jūrmala, lai šķērsotu 2 tiltus un nonāktu Papē.
Nūjoju gar Papes bāku, ko no jūras aizsargā betona bluķi. Vēl ~4km turpinās mīkstas smilts pludmale, kas pamazām kļūst platāka un stingrāka. Krasts kļūst augstāks, tur slejas skaistas priedes. Debesis atkal aizklāj mākoņi. Kad esmu nogājis ap 16 km, tālumā ieraugu Benitu un Gaidu, kas tuvojas. Pēc brīža jau ieturam kopīgu pauzi. Ēdam dateles un batoniņus, tad kopīgi dodamies uz 11km attālo Jūrmalciemu.
Vēl palūdzu ceļabiedrēm atļauju nonūjot papildus 5 km gabalu līdz Pūsēnu kāpai un Jūrmalciema - Klampjuciema ceļam, kur Benita mani veiksmīgi savāc ar auto. Gājiens ir galā, Lieldienu pārgājiena pirmās dienas trase ir pārbaudīta.
Liepājā par godu 8. martam uzsaucu ceļabiedrenēm pa „Piena spēkam”, saskandinām.
Svētdiena ir veiksmīgi iesākusies.
