Sestdienas rīts. Saule, nav pārāk karsts. Laba diena avantūrai.
Kopā ar Benitu un Gaidu ierodamies Mazirbē, saņemu 11.numuru, labs numurs. Bet iekšā vēl grozās šaubu ēna, vai spēšu nūjojot 53 km iekļauties 7 stundu limitā?
Laika grafiks izdomāts un uzdrukāts uzlīmei uz nūjas, vajadzētu sanākt. Teorētiski pietiek ar 7, 7 km/st vidējo ātrumu, bet kopējais gabaliņš tāds pagarš;)
Instruktāža, gājiens uz pludmali, (nedaudz aizkavējies) starts kopā ar 29 skrējējiem. Benita vēl atgādina, lai neforsējot sākumu, tad nu, aiziet!
Pārbrista pirmā Pitragupītes ieteka, kājas minimāli slapjas, tas netraucē.
Vaidē (10,8km) nonāku tikai pārdesmit metrus aiz pēdējo skrējēju trijotnes, brīvprātīgie uzmundrina, ka man ejot aši. Eju pēc pulsametra (140-max150), grafiks krietni apsteigts, bet jūtos labi. Sveicinos ar satiktajiem cilvēkiem, priecājos par jūras krasta skaistumu.
Kolkas ragā (19km) mani sagaida Villijs un Regīna, bildē, saliela par super laiku, iebliež pa muguru, uzreiz kājas kustās labāk. Benita ar Gaidu te jau startējušas 34km distancē pirms nepilnām 20 minūtēm. Lai viņām veicas! Tepat pie dzeršanas punkta panāku skrējējus, kas iestiprinās ilgāk, nekā es. Ūdens, marmelāde, sieriņš, strauji uz priekšu! Izlaipoju gar sakritušajiem kokiem, tālāk ejam pa Rīgas līča krastu. Arī vējš, kas atsvaidzināja līdz Kolkai, pazūd. Skrējēji atkal mani apdzen. Kļūst karsti.Kājas tiek atsvaidzinātas, brienot pāri Melnsilupei.
Melnsilā (32,9km) mani atkal sagaida „Nūjo ar vēju” uzticamie līdzjutēji: Mudra, Regīna un Villijs. Noziņo, ka Benita ar Gaidu iet vareni, mans laiks arī liekoties OK. Es gan vairs nejūtos pirmajā svaigumā, bildēs to labi var redzēt. Dzeršanas punktā panāku skrējēju trijotni, kas dzīro nesteidzoties. Villijs vēl paskrien kopā ar mani un novēl turēties un panākt viņus visus pēdējā posmā. Es tik nosmīnu, bet jau skaidrs, ka tas neizdosies. Tad jau kolēģi aiztraucas ar auto uz startu Ģipkā (11km distanci veica nūjotāji Baiba, Mudra, Regīna, Skaidrīte, Genādijs un Villijs).
No 36. kilometra kilometru laiki dramatiski nokrītas, jo „ciemos atnākuši” krampji kreisās kājas ikrā. Līdz finišam apstājos vairākas reizes, lai izstieptu muskuli, pāreju no garā uz īso soli. Izdodas noturēties, skatos, lai kilometru veiktu ātrāk par 8 minūtēm, laika pietiek. Mani atkal apdzen pēdējie skrējēji, tagad jau galīgi. Pārbrienu Pilsupei, šī ir visdziļākā, mazliet pāri celim :)
Ģipkā (42,4km) pa jokam atvainojos brīvprātīgajiem dzeršanas punktā, ka aizkavēju viņus tik ilgi, pārbaudu laiku. Izrādās, ka apsteidzu savu plānoto grafiku par 20 minūtēm. Tad nu varu te nedaudz pakavēties. Stiepju kāju, vienlaikus izdzeru 4 glāzītes kolas un ūdens, uzgraužu sieru. Palicis tāds „sīkums”, kā nepilni 11 km. Priekšā vēl redzu skrējējus, taču pietuvoties vairs neizdodas.
Parādās Rojas ostas mols, vēl kādi 3-4 kilometri, izdodas pat nedaudz paātrināties.
Celiņi starp medriem, mīkstu smilšu joslas un beidzot mani sagaida Rojas zilais cerību sivēns un rindiņā visi 8 „Nūjo ar vēju” komandas biedri, kas veiksmīgi finišējuši savās distancēs. Tas ir ļoti saviļņojoši, it sevišķi, kad esi tik ilgi koncentrējies un iesprindzis.
Finiša laiks 6:39:17 man šķiet necerēti labs. Jūtos laimīgs un atvieglots, ka lielā avantūra paveikta. Gaida un Benita finišējušas pirms 12 minūtēm, daži nūjotāji vēl agrāk. Apsveicam cits citu arī ar skrējējiem, kas finišēja 10 minūtes pirms manis, dodamies ēst, dzert un priecāties.
Zivju zupa, torte un Užavas alus stiprina mūs, tad jau klāt apbalvošana, kur saņemam balvu par 3. vietu 34 km distancē seniorēm ar apaviem un veicināšanas balvu par 53 km nūjošanu. Vakaru noslēdz koncerts un Senās uguns nakts Rojas pludmalē.
Benitas un Gaidas intervija "Talsu vēstīs".
Bagāta diena! Liels paldies dalībniekiem, atbalstītājiem un organizatoriem!
