Sestdien, 6.novembrī, divatā ar Benitu devāmies nūjot uz Valmieru, lai pastaigātos ziemīgā 21 km nūjošanas pārgājienā gar Gauju. Komplektā mums gan bija jārēķinās ar ~9 stundas ilgu autobraucienu apstākļos, kad ziema atskrējusi bišķi par ātru, taču ceļi bija kārtībā.
Laika apstākļi bija lieliski, nelielā sniega sedziņa netraucēja mūsu pasākumam.
Satikām mūsu kolēģus Nūjo priekam, Lindu, Inesi no Siguldas un Māri no Salaspils.
Maršruts vijās gar Gaujas augstajiem krastiem ar skaistu mežu un lieliskiem skatiem uz Gauju. Brīžam saulīte uzspīdēja caur mākoņiem.
Pēc 10+ km gājiena sasniedzām galamērķi - Sīmanēnu svētozolu, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis
Tā apkārtmērs ~ 8.2 m, vecums 400 gadu. Sīmanēnu svētozols ir visvairāk daudzinātais svētozols Latvijā, pie šādiem ozoliem ļaudis senatnē nesuši ziedojumus, starp kokiem ir bijis arī akmens krāvums – upuraltāris.
Te mūsu gājienam bija neliela pauze ar kafiju un maizītēm, kopfoto, tad devāmies atpakaļceļā.
Finišā pie Daliņa stadiona padzērām tēju un saņēmām sertifikātus par distances veikšanu. Tika piedāvāta relaksācija pirtī, taču atpakaļceļš joprojām 320 km garš un mums bija par maz laika, jo agrā svētdienas rītā paredzēts Nūjo ar vēju Bernātu brīvais treniņš.
Pārgājiens bija interesants, arī temps, ko uzdeva organizatori no Valmieras olimpiskā centra, šoreiz nebija garlaicīgs. Kopumā labi pavadīts laiks, arī vajadzīgie LNB punkti tika saņemti.
Paldies VOC par pasākumu!
